Nedaudz (kādas pirmās divas lapas) palasīju, lai pasmeltos idejas - ko tad vīrieši raksta, kā sevi prezentē, lai aptuveni arī saprastu, ko tad šeit īsti jāraksta. Rezumē - tukšpadsmit.
Gudrs nekļuvis, jāprovē kaut ko uzmeisterot pašam.
Kādu brīdi klusēdams, es tomēr izdomāju precīzi vienu rindkopu.
Negribas baigi teikt, ka izmisīgi meklēju sievu, gribu kādu ar ko būt, dalīties un šie visi banālie un jau nodrāztie teikumi, beeeeeet - jā, es meklēju sievu. Iepazīstināšu -Kolosāla. Jā, viņa ir kolosāla. Lieliska. Personība - lieliska, pati lieliska. Vēl viņa ir arī burvīga. Apbur mani uz līdzenas vietas. Vēl viņai ir ass prāts, viņa māk uzrakstīt teikumus, kuros izmanto pat garumzīmes. Vēl viņa ir ar superīgu humora izjūta - apmēram, daudz. Visā visumā, viņa man ir tāda forša.
Par mani? Pēc maniem aprēķiniem, svarīgāko informāciju par sevi jau norādīju sludinājuma augšgalā - garš, diezgan pasens un garšo arī ēst, bet ja nu tas formāts, tur kaut kāds nelāgs - viens metrs un deviņdesmit divi centimetri. Trīsdesmit pieci. Kas? Kā mēs to rēķinam - ja picās, tad tieši trīsdesmit piecas, ja aliņos, tad arī trīsdesmit pieci.
Lai nu kā arī būtu vai nebūtu un ja kaut kripata no manis rakstītā, tevi uzrunāja, es ļoti gaidīšu tavu vēstuli, bet ja tagad šaubies vai rakstīt, jo vecumu izrēķināju aliņos - nebaidies, man garšo alus, bet cisternu izdzert es nevaru.